Esošo trokšņa (skaņas) avotu identifikācija ēkās

Troksni parasti definē, kā nevēlamu skaņu, kas radusies no telpiski dažādu fizikālu procesu darbības rezultātā iesvārstītiem objektiem, kuru radītās svārstības transformējas gaisa vidē un iesvārsta cilvēka dzirdes mehānismu. Sadaļā tiek apskatītas skaņas gaisā svārstības, kas veidojas no telpu norobežojošām konstrukcijām un telpu izmantošanas funkciju nodrošināšanai nepieciešamām iekārtām.

Bieži pie trokšņa novērtēšanas un avotu identifikācijas nākas rast atbildes uz jautājumiem, kas būtiski atvieglo trokšņa avota identifikācijas procesu un piemērojamo prettrokšņa pasākumu veikšanu. Piemēram:

  1. Vai troksnis ir skaļš, vai tas ir saprotams absolūtā nozīmē, vai attiecībā pret citiem telpā identificējamiem avotiem?
  2. Vai troksnis ir būtiski virs sākotnējā vai paliekošā trokšņa līmeņa?
  3. Vai troksnis ietver visas pastiprināti traucējošās īpašības, piemēram, mainīgu skaļumu, toni, ritmu vai impulsu?
  4. Kādos diennakts periodos un tieši kuros laika posmos troksnis ir traucējošs, piemēram, vakaros, nakts vai agrās rīta stundās?
  5. Kāds ir trokšņa avota darbības ilgums, apjoms vai īpašība, kas ievērojami atšķiras no iepriekš konstatētā?
  6. Vai troksnis negatīvi ietekmē cilvēku darbības, piemēram, sarunas, lasīšanu, mācības, televīzijas skatīšanos vai miegu?
  7. Cik lielā apmērā un cik sarežģīti un ar cik lieliem resursiem iespējams, lai samazinātu troksni?
  8. Tieši kurās telpas vietās pastiprināti, subjektīvi sajūtama trokšņa ietekme (gadījumi, ka trokšņa avots ir pastāvīgs, tonāls un ar izteiktām zemo frekvenču toņu komponentēm ?
  9. Cik izplatīta ir konstatētā trokšņa izplatība citās līdzīgās vietās?
  10. Vai troksnis ir skaidri (skaidri dzirdams nozīmē, ka troksnis ir dzirdams laikā, kad cilvēks bez piepūles sadzird troksni veicot ikdienišķas , parastas darbības)?

Последнее изменение: Четверг, 27 Сентябрь 2012, 15:36