Akustisko ekrānu projektēšana

Kā viens no būtiskākiem skaņas vājinājumiem ir ekranēšana (Abar), kur objektu var uzskatīt par ekranējošu šķērsli (bieži sauktu par ekrānu), ja tas atbilst sekojošām īpašībām, virsmas masa ir vismaz 10 kg / m2 , objektam ir vienlaidus virsma bez lielām spraugām vai atstarpēm, objekta horizontālā dimensija, kas mērīta perpendikulāri “avota – uztvērēja” līnijai, ir lielāka nekā skaņas viļņa garums \lambda interesējošās oktāvas joslas vidējā frekvencē – citiem vārdiem sakot: ll + lr > \lambda (skat. Att.8.). Objektu uzskata par ekranējošu šķērsli tikai tad, ja tā horizontālā dimensija, kas mērīta perpendikulāri “avota – uztvērēja” līnijai SR, ir lielāka par viļņa garumu: ll + lr > \lambda .

Katrs objekts, kas atbilst šīm prasībām, jāuzskata kā ekrāns ar vertikālām malām. Ekrāna augšmala ir taisna līnija, kas var būt slīpa. Ekrāna izraisītais vājinājums Abar ar nolūku tiek uzrādīts kā skaņas izolācija. Nozīmīgas arī var būt abu veidu difrakcijas: pār barjeras augšējo malu un gar barjeras vertikālo malu (skat. Att.9.).

Att. 8. – Starp avotu (S) un uztvērēju (R) novietota ekranējoša šķēršļa projekcija plānā (diviem variantiem).

Att. 9. – Dažādie skaņas izplatīšanās ceļi pie ekrāna

Последнее изменение: Вторник, 4 Сентябрь 2012, 20:46